Bezdarba rādītāji un iedzīvotāju labklājība

Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) sniegto informāciju 2012. gada augustā bezdarbnieka statusu Latvijā bija ieguvuši 8363 iedzīvotāji, no kuriem gandrīz puse (~3700 bezdarbnieki) bija reģistrēti Rīgas reģionā. Ņemot vērā, ka Rīgas reģionā kopumā dzīvo gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju šis rādītājs nebūt nepārsteidz. Savukārt Latgales reģionā, kurš tradicionāli tiek uzskatīts par visdepresīvāko un mazattīstītāko Latvijas regionu bija reģistrēti nedaudz vairāk par 1400 bezdarbniekiem.

Kopumā 2012. gada augustā valstī bez darba bija gandrīz 115 tūkstoši iedzīvotāju, no kuriem lielākais bezdarbnieku īpatsvars reģistrēts Rīgas reģionā (nedaudz virs 40 tūkstošiem), par 10 tūkstošiem mazāk bezdarbnieku bija Latgalē, bet krietni mazāk pārējos Latvijas reģionos (aptuveni 13 - 15 tūkstoši bezdarbnieku katrā). Ņemot vērā, ka bezdarbnieka statuss ir spēkā tikai tajos gadījumos,  kad bezdarbnieks izpilda visas prasības (atskaites, konsultācijas, nodarbinātības pasākumi) var droši apgalvot, ka patiesais iedzīvotāju skaits, kas Latvijā ir bez darba ir krietni vien lielāks. Vai jūs apmeklētu konsultācijas, ja zinātu, ka pabalstu vairs nesaņemsiet, vai arī, zinot, ka kursi vairs nav pieejami? Prakse liecina, ka pēc pieteikšanās bezdarbnieka pabalstam, pats pabalsts tiek izmaksāts pēc diviem mēnešiem, bet kursi pret kuponiem pieejami ātrākais pēc pusgada.

Šajos apstākļos daudzi iedzīvotāji mēģina izdzīvot līdz algai, dodas strādāt uz ārzemēm vai aizņemas no tuviniekiem. Ja iepriekšminētās iespējas nestrādā, tad palīdzība tiek meklēta aizņemoties internetā, kur šobrīd tiek izsniegti pat kredīti bez darba vietas. Uzreiz jāsaka, ka šādu kredītu izmantošana ir liels risks, jo aizdevuma saņemšana ir tikai puse no panākuma. Kredīts vēl ir jāatmaksā un to izdarīt bez regulāriem ienākumiem (pastāvīgas darba vietas) ir ārkārtīgi sarežģīti. Saskaņā ar pētījumiem par ātro kredītu izsniegšanas tendencēm, 2011. gadā kopumā šī tipa finanšu pakalpojumu apgrozījums palielinājās piecas reizes, sasniedzot 31 miljonu latu. Lielākās problēmas ar kredītu atmaksu bija jauniešiem vecumā no 18 līdz 20 gadiem, kā arī iedzīvotājiem bez pastāvīgiem ienākumiem (bezdarbniekiem).

Ņemot vērā, ka valsts labklājība ir tieši un proporcionāli atkarīga no katra iedzīvotāja labklājības un otrādi, var secināt, ka pretēji daudzu amatpersonu apgalvojumiem, ekonomiskā krīze ne tuvu nav beigusies. Amatpersonu domāšanas paraugu varam aplūkot šajā LTV Panorāmas video (2011. gada maijs). Lai arī video ir vecs, tas labi atspoguļo kopējās tendences.